ĢM augu audzēšanas ietekme

Sabiedrībā tiek jaukta informācija par ģenētiski modificētiem organismiem (GMO), kas tiek izstrādāti laboratorijās, eksperimentējot un meklējot risinājumus medīcīnā vai augkopībā, un tiem ģenētiski modificētiem (ĢM) augiem, kas reāli jau 16 gadus tiek izmantoti lauksaimniecībā, biodegvielas, dzīvnieku barības un cilvēku pārtikas ražošanai.

Pretēji industrijas solījumiem, ģenētiski modificēti (ĢM) augi nerisina pārtikas apgādes problēmas pasaulē. Toties, to audzēšana veicina pastiprinātu pesticīdu lietošanu, dabas daudzveidības iznīcināšanu, sēklu monopolizāciju, pat mežu izciršanu. Tai blakus nevar līdzpastāvēt mazā un bioloģiskā lauksaimniecība un biškopība.

Pabarot pasauli... ar lauksaimniecības ķīmiju

Lielākie uzņēmumi, kas izstrādā un izplata ģenētiski modificētus kultūraugus, vienlaikus ir  vadošie lauksaimniecības ķimikāliju ražotāji: Monsanto, BASF, Bayer, Syngenta. Turklāt Monsanto ir arī lielākā sēklu kompānija pasaulē, kurai pieder 35% pasaules sēklu tirgus.

Šobrīd 99% no komercializētiem ĢM kultūraugiem ir modificēti, lai tie būtu izturīgi pret herbicīdiem (lielākoties pret Monsanto ražoto Raundapu) vai lai tie paši izdalītu toksīnu pret noteiktiem kukaiņiem, nevis lai tie būtu auglīgāki vai uzturvielām bagātāki.

Industriijai  ir izdevīgi uzturēt mītus par ĢM pārtiku, kā iespēju lietot mazāk pesticīdus vai pabarot Āfrikas bada cietējus, kamēr realitātē netiek ražoti augi ar lielāku uzturvērtību vai izturību, bet tikai tādi, kuru audzēšanai arvien intensīvāk jālieto pašu ražotāju pesticīdi. Bet lielais ĢM sojas un kukurūzas apjoms netiek ražots Āfrikas trūkumcietējiem, bet gan Eiropas biodīzelim un lopbarībai.

ĢM augu audzēšana ir cieši saistīta ar intensīvo lauksaimniecību un jau izraisījusi sekas uz vidi, ekonomiku un cilvēku dzīvēm, kamēr zinātnieki vēl pēta, vai ĢM tehnoloģijas vispār ir videi un cilvēkam drošas. 

Audzējot šādus ĢM augus

DABĀ

vai arī

EKONOMIKĀ

Valsts zaudē iespēju nodrošināt iedzīvotājus ar vietējo pārtiku un kļūst atkarīga no lielajām agrobiznesa korporācijām  jo:

Ir pierādīts, ka Latvijai ĢM augu audzēšana ik gadu nodarīt 15 miljonus lielus zaudējumus.

CILVĒKI

Vairāk informāciju par ĢM augu audzēšanas ietekmēm var atrast sadaļā Publikācijas, kurā ir apkopoti dažādi ziņojumi un pētījumi, tai skaitā Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskais lauksaimniecības novērtējums, un starptautisko sabiedrisko organizāciju ziņojumi un pētījumi, kā arī RTU un LLU pētījums "ĢM augu audzēšanas ekonomiskais novērtējums Latvijā" (2008).

Lejupielādē bukletu: "Ģenētiski modificētu augu ietekme uz vidi, ekonomiku un sociālajiem aspektiem"