Publikācijas

Combatting Monsanto

Friends of the Earth Europe, Via Campesina, 2012

preses relīze latv.val.

Starptautisko sabiedrisko organizāciju ziņojums par visā pasaulē arvien pieaugošo lauksaimnieku, vietējo kopienu un sabiedrisko kustību pretestību biotehnoloģiju gigantam Monsanto un industriālās lauksaimniecības modelim, ko tas pārstāv, un kas kopā ar pārējām agroķīmijas korporācijām nereti pat ar koruptīvām rīcībam uzspiež ģenētiski modificētus (ĢM) augus lauksaimniekiem un pat veselām valstīm.

Combatting Monsanto

Who will control the green economy?

ETC Group, 2012

ETC grupa jau 30 gadus uzrauga uzņēmuma īpašumtiesību tendences un faktiski visās nozarēs notiek arvien vairāk multinacionālo korporāciju varas koncentrēšanās. Piemēram 10 multinacionālās sēklu kompānijas tagad kontrolē 73 % no pasaules sēklu tirgus, kas bija 37 % 1995. gadā (22. lpp.). Pasaules 10 lielākie pesticīdu ražotāji tagad kontrolē 90 % no pasaules 44 miljardu dolāru pesticīdu tirgus (p.25). 10 dzīvnieku barības ražotāji kontrolē 52 % no pasaules dzīvnieku barības tirgus.

Who will control the green economy

The socio-economic effects of GMOs. Hidden costs for the food chain.

Friends of the Earth Europe, 2011

ĢM augu sociālekonomiskā ietekmes izvērtējums atklāj ĢM kultūraugu audzēšanas slēptās izmaksas, kas tiek negodīgi uzspiestas konvencionālās un bioloģiskās lauksaimniecības sektoram, tādējādi radot ĢM piesārņojuma un pārtikas cenu kāpuma risku. Ģenētiski modificēto (ĢM) un tradicionālo augu nodalīšanas izmaksas ir daudz augstākas nekā sākotnēji domāts un var paaugstināt pārtikas cenas.

hidden costs for the food chain

Who benefits from GM crops? an industry built on myths

Friends of the Earth, 2011

Ziņojums liecina, ka ģenētiski modificētu (ĢM) augu audzēšanu visā Eiropā turpina samazināties, bet pieaug valstu nacionālie aizliegumi, Globāli, pat pro-ĢMO orientētas valdības Dienvidamerikā ir spiestas veikt pasākumus, lai mazinātu ĢM augu negatīvo ietekmi uz zemniekiem un apkārtējo vidi.

who benefits

Approving the GM potato: conflicts of interest, flawed science and fierce lobbying. How EFSA and BASF paved the way for controversial GM crops in the EU

Corporate Europe Observatory, 2011

CEO ir izvērtējis Eiropas Komisijas pretrunīgo un strīdīgo lēmumu par BASF ģenētiski modificētā kartupeļa Amflora atļauju 2010.gadā, tostarp Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) sniegtos pretrunīgos zinātniskos ieteikumus par antibiotiku rezistentiem marķiera gēniem. CEO atklāja, ka vairāk nekā pusei no EPNI ĢMO paneļa zinātniekiem bija interešu konflikts.

CEO

GM Soy. Sustainable? Resposible?

ARGE Gentechnik-frei (ĢMO-brīvo produktu platforma Austrijā), 2010

Zinātnisko pierādījumu apkopojums, kas rāda, ka ģenētiski modificēta (ĢM) soja un tās izturība pret glifozāta herbicīdu nav ilgtspējīgi ne zemkopībai, videi, lauku kopienām, ekonomikai, ne dzīvnieku un cilvēku veselībai. Šo ziņojumu sagatavoja starptautiska zinātnieku koalīcija.

Soy

Who benefits from GM crops? The great climate change swindle

Friends of the Earth, 2010

Lai gan iepriekšējie apgalvojumi, ka ģenētiski modificēti (ĢM) augi var novērst badu un nabadzību, piecpadsmit gados nav pierādījušies, nesen ir parādījies jauns apgalvojums, ka ĢM augi var būt viens no risinājumiem cīņā ar klimata pārmaiņām. ĢMO ražotāji ANO klimata pārmaiņu sarunās cītīgi lobē ĢM kultūraugus un industriālās lauksaimniecības metožu atzīšanu (un finansēšanu) kā risinājumus lauksaimniecības sektorā. Bet industrijas apgalvojumi un argumenti ir pārspīlēti un nepierādīti.

who benefits

ĢMO – mīti un fakti

Latvijas Zemes draugi, 2010

Šajā publikācijā apskatīti mīti, kas izplatīti gan Latvijā, gan pasaulē saistībā ar ģenētiski modificētiem (ĢM) augiem par dažādiem lauksaimniecības biotehnoloģiju solītiem labumiem visai pasaulei – to lomu bada novēršanā pasaulē, ĢM ražīgumu un ekonomisko izdevīgumu, alternatīvu neiespējamību. Šie apgalvojumi atspēkoti ar faktiem un konkrētiem statistikas vai zinātniskajiem datiem. Pielikumā saraksts ar neatkarīgo zinātnieku pētījumiem.

gmo mīti un fakti

Impacts of Genetically Engineered Crops on Pesticide Use in the United States: The first thirteen years

Charles Benbrook, The Organic Center vadošais zinātnieks, 2009

Balstoties uz oficiāliem ASV Lauksaimniecības departamenta datiem, salīdzināti pesticīdu lietošanas apjomi ĢM augu audzēšanai ar apjomiem, kas lietoti tradicionālajiem augiem. Galvenais secinājums ir, ka, audzējot ĢM augus, pēdējo 13 gadu laikā lauksaimnieki patērējuši par 318 miljoniem mārciņas pesticīdu vairāk nekā tradicionālajiem augiem. Vidēji uz katru ĢM auga aku ir patērēts par 0,25 mārciņām vairāk pesticīdu.

impacts

The Magnitude and Impacts of the Biotech and Organic Seed Price Premium.

Charles Benbrook, The Organic Center vadošais zinātnieks, 2009

Pēdējos gados ir strauji pieaugušas ģenētiski modificētas kukurūzas, sojas un kokvilnas sēklu cenas. Šis sēklu cenu pieaugums pārdala zemnieku ienākumus par labu sēklu industrijai. Salīdzinot ĢM augu un bioloģisko sēklu cenas, pārsteidzoši, ka biotehnoloģiju sēklas uzcenojums ir daudz lielāks par bioloģisko sēklu uzcenojumu, neskatoties uz būtiskām atšķirībām nepieciešamajos ieguldījumos katrā no lauksaimniecības metodēm.

magnitude

Who benefist from GM crops? Feeding the biotech giants, not the world’s poor.

Friends of the Earth, 2009

Ziņojums atklāj ģenētiski modificēto (ĢM) augu neveiksmes visā pasaulē, un to kā ir tikusi manipulēta statistika, kas rāda audzēšanas paaugumu Eiropā. Tajā izskaidrots, kā augošās graudu cenas, kas izraisīja pasaules pārtikas krīzi, ir ļāvušas  biotehnoloģiju milžiem, tādam kā Monsanto, ievērojami palielināt ĢM augu sēklu un ķimikāliju cenas, ko tie pārdod  lauksaimniekiem. Ziņojums atbalsta ANO Pasaules lauksaimniecības visaptverošo novērtējumu, kurā secināts, ka ĢM kultūrām ir ļoti maza loma, lai mazinātu nabadzību un badu.

who benefits

Failure to Yield. Evaluating the Performance of Genetically Engineered Crops

Union of Concerned Scientists, 2009

Biotehnoloģiju industrija ir solījusi labākas ražas kopš 1990. gadu vidus, taču, par spīti 20 gadus ilgušiem pētījumiem un 13 gadu audzēšanas pieredzei, ģenētiskā modifikācija nav spējusi būtiski palielināt augu ražību ASV.

failure

Agro-ecological impacts of genetically modified soy production in Argentina and Brazil.

Development Policy Review Network. GM Soy Debate, 2009

Divpadsmit apgalvojumu analīze par ĢM soju. ĢM sojas audzēšanai ir plašas un sarežģītas sekas. Šī publikācija ir vērsta uz ĢM sojas audzēšanu vides ietekmi Latīņamerikā, jo īpaši Argentīnā un Brazīlijā. Tā pamatojas uz Starptautiskās Augu izpētes institūta Vageningenas Universitātē (Nīderlandē) zinātniskā pētījuma rezultātiem par RoundupReady (vienīgās komerciāli audzētās sojas šķirnes) ietekmi. Publikācijā iekļautā informācija ir iegūta no zinātniskās literatūras.

 

agro

Out of Hand. Farmers face the consequences of a consolidated seed industry

National family farm coalition. 2009.

ASV lauksaimnieku kampaņa pret ģenētiski modificētiem augiem. Amerikas lauksaimnieki izjūt koncentrētas sēklu nozares sekas. Sēklu izvēle sarūk, bet cenas pieaug līdz vēl nebijušam līmenim. Sēklu nozarē dominējošu pozīciju ieņem Monsanto, kas ir arī lielākā ĢMO ražotāja. Ziņojumā izmantoti nozares avoti, valdības dati un intervijas ar lauksaimniekiem un sēklu nozares pārstāvjiem, lai dokumentētu koncentrētas sēklu nozares sekas.

out of hand

Who benefist from GM crops? The rise in pesticide use.

Friends of the Earth, 2008

Uz faktiem balstīts novērtējums par ĢM augu audzēšanu visā pasaulē, un atmasko maldus par ĢM augu būtību un ietekmi. Ziņojumā par ĢM augu jaunām tendencēm un rezultātiem, jo īpaši, pesticīdu lietošanas pieaugumu.

who benefits

Who owns nature? Corporate Power and the Final Frontier in the Commodification of Life

ETC Group, 2008

Par korporatīvās varas koncentrāciju cilvēku dzīvei svarīgākajās nozarēs. Analīze par agrobiznesa multinacionālo korporāciju centieniem iepriekšējos trijos gadu desmitos monopolizēt 24 % dzīvās dabas, kas padarīta par patēriņa preci, un atmasko korporāciju jauno stratēģiju, lai iegūtu atlikušās trīs ceturtdaļas, kas ir līdz šim palikusi ārpus tirgus ekonomiku.

 

The GMO emperor has no clothes - False promises and failed technology. A Global Citizens report on the state of GMOs

Šis ziņojums ir liecību apkopojums no visas pasaules par to, kas patiesībā notiek vietējās kopienās un valstīs, kurās tiek audzēti ģenētiski modificēti augi, un tas atmasko ilūziju par ĢMO kā risinājumu visām problēmām.

 

Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ekonomiskais novērtējums Latvijā

RTU prof. J.Vanags, I. Geipele,  doktorants G. Motte LLU prof. I. Turka , 2008

2007. gadā Zemkopības ministrijas uzdevumā tika veikts pētījums par ģenētiski modificēto augu audzēšanas ekonomisko ietekmi Latvijā, kurā tika secināts, ka konvencionālās, bioloģiskās, sēklaudzēšanas un biškopības saimniecības, kā arī lauku tūrisma un veselības rehabilitācijas uzņēmumi kopā ciestu vairāk nekā 16 miljonu latu lielus zaudējumus.

 

 

Agriculture at the crossroads. International Assessment of Agricultural Science and Technology for Development (IIASTD)

ANO, Pasaules bankas un Pasaules veselības organizāciju publicētais starptautiskais lauksaimniecības novērtējums, 2008)

Pirmajā zinātniskajā globālās lauksaimniecības novērtējumā secināts, ka ĢM kultūraugiem nav praktiski nekādas lomas pasaules pārtikas krīzes risināšanā un aicina multinacionālās lauksaimniecības ķimikāliju kompānijas kā Syngenta, Monsanto, Bayer, BASF, DuPont un citas vairs ļaunprātīgi neizmantot pieaugošā bada problēmu pārtikas pārprodukcijas pasaulē, lai propagandētu ĢMO ieviešanu. Novērtējumā atzīts, ka labākais veids, kā cīnīties ar badu visā pasaulē, ir atgiešanās pie daudzveidīgām bioloģiskām lauksaimniecības metodēm, nevis ĢM kultūraugu audzēšanas paplašināšanas.

 

Open Letter from World Scientists to All Governments Concerning Genetically Modified Organisms (GMOs)

2000.gadā 828 zinātnieki no 84 valstīm atklātā vēstulē visu valstu valdībām iebilst pret ĢM kultūraugu izplatīšanu, jo «tādējādi pastiprināsies uzņēmumu monopols, padziļināsies nevienlīdzība un aizkavēsies tik būtiskā pāreja uz ilgtspējīgu lauksaimniecību». 

 

 

Agroecology and the right to food

ANO Īpašais ziņotājs par tiesībām uz pārtiku Olivjē De Šuters

Balstoties uz plašu jaunākās zinātniskās literatūras pārskatu, ziņojums aicina fundamentāli pārorientēties uz ekoloģisko lauksaimniecību kā veidu, lai palielinātu pārtikas apjomu un uzlabotu situāciju nabadzīgajos rajonos.